The German Lesson / Vācu valodas stunda | 22.10. (2019)

  • Found in Berlinale
  • 2h 5m

It is the post-war years, and Siggi finds himself in a juvenile detention centre in northern Germany. He is assigned to write an essay titled The Joy of Duty, but instead, the young man remembers how his father turned in to the Nazis his friend, the expressionist painter Max. Siggi was supposed to help his father in this, but the so-called degenerate art fascinated him. The experiences of the past resurface and become the most vivid painting that Siggi has ever seen.

The literary quartet of Günter Grass, Heinrich Böll, Martin Walser and Siegfried Lenz formed the core structure of German post-war literature. Lenz’s novel (1968) is considered to be one of the most effectual works revealing the disparateness of World War II and German history. In 1971 the novel was brought to life on television, but it took almost 50 years for it to appear on cinema screens under the painterly hand of director Christian Schwochow.

[LAT]

Zigijs pēckara gados atrodas jauniešu labošanas iestādē Ziemeļvācijā. Viņam vajadzētu rakstīt eseju Pienākuma prieks, bet tā vietā jaunietis atceras, kā tēvs nacisma režīma laikā nodeva savu draugu, ekspresionisma gleznotāju Maksu. Zigijam vajadzēja palīdzēt tēvam, bet viņu valdzināja tā sauktā deģenerātu māksla. Pagātnē piedzīvotais ataust no jauna, pārtopot visdzīvākajā gleznā, kādu Zigijs savā mūžā redzējis.

Literārais kvartets – Ginters Grass, Heinrihs Bols, Martins Valzers un Zigfrīds Lencs – veidojis vācu pēckara literatūras aprises. Lenca romāns (1968) tiek uzskatīts par vienu no spilgtākajiem Otrā pasaules kara un Vācijas vēstures pretrunu izgaismotājiem. 1971. gadā romāns ekranizēts televīzijas formātā, bet nepilnus 50 gadus vēlāk arī pirmo reizi nonācis uz kino ekrāniem Švohova gleznieciskajā režijā.

Language

de

Subtitles

English

Bonus Content

1m
Filmas veidotāju uzruna / Introduction by filmmakers Information